Federālā pret štatu imigrācija — kuram ir pēdējais vārds?

VAŠINGTONA, DC — ASV Tieslietu departaments ir pieprasījis iepriekšēju rīkojumu aizkavēt SB 1070 pieņemšanu, ko pieņēma Arizonas likumdevējs, iesniedzot prasību pret štatu federālajā valstī

VAŠINGTONA, DC — ASV Tieslietu departaments ir pieprasījis iepriekšēju rīkojumu aizkavēt Arizonas likumdevēja pieņemtā SB 1070 pieņemšanu, šodien federālajā tiesā iesniedzot prasību pret štatu. Likums imigrācijas dokumentu neņemšanu līdzi padarītu par noziegumu un piešķirtu policijai plašas pilnvaras aizturēt ikvienu, kuru tur aizdomās par nelegālu atrašanos valstī.

Departaments apgalvo, ka likuma darbība radīs "neatgriezenisku kaitējumu", ka federālais likums ir svarīgāks par štata likumiem un ka imigrācijas likuma izpilde notiek federālā līmenī.

"Federālā valdība sper svarīgu soli, lai atkārtoti nostiprinātu savu varu pār imigrācijas politiku Amerikas Savienotajās Valstīs," sacīja Amerikas Imigrācijas padomes izpilddirektors Bendžamins Džonsons. "Lai gan Tieslietu departamenta juridiskais izaicinājums neatrisinās sabiedrības neapmierinātību ar mūsu salauzto imigrācijas sistēmu, tā centīsies definēt un aizsargāt federālās valdības konstitucionālo varu pārvaldīt imigrāciju."

Lai gan štati vienmēr ir spēlējuši lomu federālajā imigrācijas izpildē, pēdējo 10 gadu laikā arvien vairāk štatu ir izvēlējušies uzspiest savu vietējo politiku, prioritātes un politiku mūsu nacionālajai imigrācijas sistēmai. Amerikā var būt tikai viena imigrācijas sistēma, un federālajai valdībai ir skaidri jānorāda, kur sākas un kur beidzas štatu autoritāte. Federālajai valdībai ir jāapliecina savas pilnvaras, lai izveidotu vienotu imigrācijas politiku, par kuru to var saukt pie atbildības. Pašreizējā vidē nav skaidrs, kurš ir atbildīgs par imigrācijas izpildes prioritāšu noteikšanu un kurš ir atbildīgs par to panākumiem vai neveiksmēm?

Lai gan Amerikas Imigrācijas padome apsveic administrācijas lēmumu apstrīdēt Arizonas likuma konstitucionalitāti, tā mudina to arī pievērsties iekšējai politikai un izlabot citas politikas un programmas, kas jauc attiecības starp federālo un štata varu, lai īstenotu imigrācijas likumus. Piemēram, Tieslietu departamentam būtu jāatceļ 2002. gadā izdotā Juridiskā padomnieka biroja piezīme, kas pavēra iespējas lielākai valsts rīcībai, pieņemot politiski motivētu lēmumu, ka valstīm ir raksturīgas pilnvaras īstenot imigrācijas likumus. Turklāt Iekšzemes drošības departamentam būtu jāatceļ 287. g) līgums Marikopas apgabalā, Arizonā, kur ir kļuvis skaidrs, ka līgums tiek ļaunprātīgi izmantots.

Galu galā ar tiesas prāvu vien netiks izbeigts vakuums, ko radījis funkcionējošu imigrācijas likumu trūkums. Kamēr Tieslietu departaments uzņemas juridisko izaicinājumu, Obamas administrācijai un Kongresam imigrācijas jautājums ir jāatgriež tur, kur tas ir paredzēts – kongresu zālēs un uz Amerikas Savienoto Valstu prezidenta galda.

<

Par autoru

Linda Hohnholca

Galvenais redaktors vietnei eTurboNews atrodas eTN galvenajā mītnē.

Kopīgot ar...