Vai esat kādreiz domājuši par ūdens kvalitāti, kad ceļojat un ieslēdzat dušu savā viesnīcas numurā? Vai arī tad, kad palaižat zobu birsti zem ūdens tapas? Vai arī tad, kad jūs vienkārši mazgājat rokas?
Ūdens Eiropas pludmalēs, upēs un ezeros 2013. gadā kopumā bija augstas kvalitātes, un 95 % no šīm vietām atbilda minimālajām prasībām. Dati liecina, ka piekrastes peldvietām bija nedaudz labāk nekā iekšzemes peldvietām.
Visas peldvietas Kiprā un Luksemburgā tika uzskatītas par "izcilām". Šīm valstīm sekoja Malta (99 % atzītas par izcilām), Horvātija (95 %) un Grieķija (93 %). Skalas otrā galā Eiropas Savienības dalībvalstis ar vislielāko vietu ar “nabadzīgo” statusu bija Igaunija (6 %), Nīderlande (5 %), Beļģija (4 %), Francija (3 %), Spānija (3 %) un Īrija (3 %).
Eiropas Vides aģentūras (EVA) ikgadējais peldvietu ūdens kvalitātes ziņojums izseko ūdens kvalitātei 22,000 2013 peldvietu visā ES, Šveicē un pirmo reizi Albānijā. Līdztekus ziņojumam EVA ir publicējusi interaktīvu karti, kurā parādīts katras peldvietas veikums XNUMX. gadā.
Vides komisārs Janess Potočniks sacīja: “Ir labi, ka Eiropas peldvietu ūdeņu kvalitāte joprojām ir augstā līmenī. Taču mēs nevaram atļauties būt pašapmierināti ar tik vērtīgu resursu kā ūdens. Mums jāturpina nodrošināt, lai mūsu peldvietas un dzeramais ūdens, kā arī mūsu ūdens ekosistēmas būtu pilnībā aizsargātas.
Hanss Bruyninckx, EVA izpilddirektors, sacīja: “Pēdējo divu desmitgažu laikā Eiropas peldūdeņu kvalitāte ir uzlabojusies – mēs vairs nenovadām tik lielus notekūdeņu daudzumus tieši ūdenstilpēs. Šodienas izaicinājums ir īslaicīgas piesārņojuma slodzes spēcīga lietus un plūdu laikā. Tas var pārplūst notekūdeņu sistēmās un izskalot fekāliju baktērijas no lauksaimniecības zemes upēs un jūrās.
Vietējās varas iestādes uzrauga paraugus vietējās pludmalēs, vācot paraugus pavasarī un visas peldsezonas laikā. Peldūdeņus var novērtēt ar “izcili”, “labi”, “pietiekami” vai “slikti”. Vērtējumi ir balstīti uz divu veidu baktēriju līmeņiem, kas norāda uz piesārņojumu no notekūdeņiem vai mājlopiem. Šīs baktērijas norijot var izraisīt slimības (vemšanu un caureju).
Peldūdens novērtējumos netiek ņemti vērā atkritumi, piesārņojums un citi aspekti, kas kaitē dabiskajai videi. Lai gan lielākā daļa peldvietu ir pietiekami tīras, lai aizsargātu cilvēku veselību, daudzas Eiropas ūdenstilpņu ekosistēmas ir satraucošā stāvoklī. Tas ir acīmredzams Eiropas jūrās — nesen veiktā novērtējumā konstatēts, ka Eiropas jūras ekosistēmas apdraud klimata pārmaiņas, piesārņojums, pārzveja un paskābināšanās. Daudzi no šiem spiedieniem palielināsies.
Peldūdens: galvenie secinājumi:
– Lai gan 95 % peldvietu atbilda minimālajām prasībām, 83 % atbilda stingrākam “izcilības” līmenim. Tikai 2 % tika novērtēti kā slikti.
– 2013. gadā minimālo prasību izpildes vietu īpatsvars bija aptuveni tāds pats kā 2012. gadā. Tomēr “izcilo” vietu īpatsvars palielinājās no 79 % 2012. gadā līdz 83 % 2013. gadā.
– Piekrastes pludmalēs ūdens kvalitāte bija nedaudz labāka, 85 % vietu klasificējot kā izcilas. Visas piekrastes pludmales Slovēnijā un Kiprā tika klasificētas kā izcilas.
– Iekšzemē peldūdens kvalitāte, šķiet, ir bijusi nedaudz zemāka par vidējo. Luksemburga bija vienīgā valsts, kas saņēma “izcilu” par visām savām iekšzemes peldvietām, un Dānija ir gandrīz aiz muguras ar 94 % vērtējumu kā izcilu. Vācija šo augstāko novērtējumu sasniedza 92 % no gandrīz 2 iekšzemes peldvietām.
Vairāk informācijas:
Eiropas Vides aģentūra peldūdens vietne
